Jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometrā” konstatētas krasas viedokļu atšķirības jautājumā par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu starp latviešu un krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 53% latviešu uzskatīja, ka Latvijas vēsture jāmāca atsevišķi, savukārt krievvalodīgo respondentu vidū šādu viedokli pauda 26%.

No pētījumā aptaujātajiem 54% iedzīvotāju, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, aizstāv viedokli, ka Latvijas vēsturi jāmāca kopā ar pasaules vēsturi. Latvieši tikai 34% gadījumu sacīja, ka šos priekšmetus var mācīt kopā un valsts vēsture nav izdalāma atsevišķi.  

„Interesanti, ka iedzīvotāju domas dalās par Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu, lai arī, manuprāt, tam būtu jābūt vienam no obligātajiem priekšmetiem. Iespējams, ka to var skaidrot ar mūsu valsts iedzīvotāju visai neviendabīgo nacionālo sastāvu,” – šādu viedokli savukārt pauž Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis.

 „Manuprāt, sabiedrība ir pamatoti satraukusies par jaunās paaudzes zemo patriotismu, kura cēloņi meklējami, iespējams, arī sliktajās savas dzimtenes vēstures zināšanās. Galu galā faktoloģiskās zināšanas par savu valsti ir vērtība, kas nebūt netraucē skatīt Latvijas norises pasaules kontekstā,” norāda bijusī izglītības un zinātnes ministre, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesore Ina Druviete.

 „DnB NORD Latvijas barometrs”, kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.