Latvijas Nacionālais mākslas muzejs prezentē divas jaunas grāmatas

2010. gada 4. jūnijā notika divu jaunu muzeja izdoto grāmatu – kataloga „Pastelis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā” un rakstu krājuma „Muzeja raksti 2” atvēršanas svētki. Pasākumu ievadīja  pianistes Signes Ķiesneres izpildītā izcilā komponista, Argentīnas tango ģēnija Astora Pjacollas mūzika.

„Pastelis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā”
Klajā nācis 240 lapaspušu biezs katalogs „Pastelis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā". Vairāk nekā 500 kolekcijas darbos tas aptver Latvijas pasteļglezniecību no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Jaņa Rozentāla, Rūdolfa Pērles, Pētera Krastiņa, Voldemāra Irbes, Niklāva Strunkes, Jāņa Tīdemaņa, Aleksandras Beļcovas, Felicitas Pauļukas, Vijas Maldupes, Baibas Vegeres, Ivara Poikāna un citu autoru pasteļu mākslinieciskā kvalitāte ir vērtība, kas izceļas ar estētisku smalkumu. Katalogs ir ne tikai precīzu mākslas faktu uzziņas līdzeklis, tas ir arī vizuāls ceļojums Latvijas mākslas dzīvē cauri gadsimtiem.

Kataloga sastādītāja un teksta autore ir LNMM Grafikas kolekcijas (20. gs. 2. puse – 21. gs.) glabātāja, mākslas zinātniece Valda Knāviņa, māksliniece Irēna Ansava.

„Muzeja raksti 2”
Krājums „Muzeja raksti 2” veltīts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pētnieciskajam darbam 2008. gadā, kas tika apkopots divās starptautiskās konferencēs.

Iesaistoties Vācijas kultūras mēneša „O!Vācija” pasākumu programmā, muzejs rīkoja izstādi „Ekspresionisma grafika”, eksponējot Dortmundes muzeja Am Ostwall kolekciju. Projekta ietvaros sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā tika organizēta konference „Vācija un Latvija laikā starp diviem pasaules kariem: mākslas dzīves kopsakarības”. Plašais tēmu loks aptvēra ne tikai vācu un latviešu tēlotājas mākslas parādības, bet atspoguļoja arī laikmeta norises no 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Īpaša vērība tika pievērsta iespējamām vācu un latviešu mākslai kopīgām izpausmēm, sākot no modernisma meklējumiem līdz pat nacisma ideoloģijas iespaidam.

Savukārt saistībā ar Rīgas grafiķu biedrības (1928–1938) izstādi notika seminārs, kas sniedza plašāku ieskatu līdz tam diezgan maz zināmā un maz pētītā Latvijas mākslas vēstures sadaļā.

Krājuma trešo daļu veido tematiski atšķirīgi raksti – materiāli par klasiķi Kārli Hūnu, par pirmo latviešu mākslas ārzemju izstādi 1927. gadā Stokholmā, kā arī ieskats diskusijā par krievu laikmetīgo mākslu, kura tika organizēta izstādes A(rt)R(ussia)T(oday)-index kontekstā. Krājumu papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkoto izstāžu saraksts no 2005. gada rudens līdz 2009. gadam.

Izdevuma sastādītāja ir LNMM izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Dr. Dace Lamberga, māksliniece Ineta Sipunova.

Publicitātes foto