Slītere - pilna pārsteigumu, noslēpumu un brīnumu

Sākoties tūrisma sezonai, Slīterē ir tapis jauns piedāvājums: 9 maršruti kājāmgājējiem, velobraucējiem, autoceļotājiem, laivotājiem, jauni informācijas stendi, izdots Ceļvedis par dabas vērtībām, militāro mantojumu, maršrutiem parkā un pakalpojumiem. Visi šie nozīmīgie pasākumi veikti EK Life+ programmas atbalstītā projekta POLPROP-NATURA ietvaros – Lauku ceļotāja, SNP administrācijas, Dundagas novada domes un vietējo iedzīvotāju sadarbībā.

Par godu šim notikumam 19. maijā tika organizēts īpašs mediju brauciens pa Slīteres nacionālo parku. Braucienu vadīja sirsnīgien un kompetentie gidi Juris Smaļinskis un Asnāte Ziemele.

Pirmā mūsu pieturvieta ir Kolkas kempings „Ūši”, kur mūs laipni uzņēma mājas saimniece Dženeta Marinska, cienājot ar pašgatavotiem sklandraušiem. Saimniece nodemonstrēja arī Ziemeļkurzemes tradicionālā ēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu.

Tālāk mūsu maršrutā bija paredzēts gājiens gar jūras krastu līdz Kolkasragam, ko vadīja SIA „Kolkasrags” direktors un Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Dambītis, saukts arī par Kolkas gubernatoru.

Kolkasrags ir Viens no populārākajiem Kurzemes tūrisma objektiem, jo to gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 interesentu. Kolkasrags ir izteiktākais Latvijas piekrastes zemesrags, kur vērojama divu “jūru” - Baltijas jūras (Dižjūra) un Rīgas jūras līča (Mazjūra) - viļņu saskares vieta, kas īpaši iespaidīga ir vētru laikā, kad viens pret otru sitas līdz pat 7 metrus augsti viļņi. Mūsu apmeklējuma laikā jūra bija neticami mierīga, kas notiekot ļoti reti. 

Kolkasraga vārds (Domesnes) pirmoreiz minēts Mervalas rūnakmenī jau tālajā 1040. gadā, bet Kolkas kā apdzīvotas vietas vārds – 1387. gadā. Kolkas vēsture nesaraujami ir saistīta ar bāku celtniecības vēsturi. Vārds Domesnes ir skandināvu cilmes sugasvārds, ar ko apzīmē zemesragu. Domājams, ka nosaukums Kolka, lībiski Kūolka ir cēlies no somu „kolkka” vai igauņu „kolgas, kolk” valodu radniecīgiem vārdiem, kas nozīmē „stūris”, „nostūris”, „kakts”.

Aplūkojām Brīvdabas informācijas stendu Mazirbē. Lauku ceļotājs projekta ietvaros izstrādājis 5 jaunus brīvdabas informācijas stendus. Stendos iekļauts kartogrāfiskais materiāls, sniegta informācija gan par Slīteres nacionālo parku, tā aizsargājamām dabas vērtībām, gan naktsmītņu kontaktinformāciju, gan maršrutiem, apskates objektiem angļu un latviešu valodās.

Tālāk devāmies uz Šlīteres bāku, kas celta Šlīteres Zilo kalnu kraujas augšdaļas malā – uz bijušā Baltijas ledus ezera senkrasta, kas ir 20 km garš un līdz 42 m augsts, līdz ar to šītā ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Šlīteres bāka ir otra Latvijas vecākā bāka (būvēta 1849. – 1850. g.), virs jūras līmeņa visaugstāk esošā (82 m v.j.l., t.sk. 32 m torņa augstums) un iekšzemē vistālāk celtā (5 km no jūras!) bāka. Skaidrā laikā no bākas labi redzams Irbes šaurums un Serves rags, kas atrodas Sāmsalā.

Pēc tam devāmies ekskursijā pa Šlīteres dabas taku, kas izveidota dabas rezervāta zonā. Pa kāpnēm, kas noved lejā pa Baltijas ledus ezera senkrasta stāvo krauju, iespējams  iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu, no kuriem visi ir Eiropas mēroga aizsargājami biotopi, kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupei pakļautos egļu stumbrus, kas saglabājušies no 1969. gada orkāna.

Ālanda Pūliņa, Dundagas TIC vadītāja, mūs veda pa Pēterezera dabas taku, kas dēvējama par vienu no skaistākajām Ziemeļkurzemes dabas takām. Te var iepazīt unikālo kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas). Kangarus sedz sausie prieţu meži, bet vigās dominē zāļu un pārejas purvi. Vienā no platākajām vigām atrodas Lielais un Mazais Pēterezers. Neliels takas posms vijas pa bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbērumu. Mitrajās vigu ieplakās ir izveidotas koka laipas, bet kangaru nogāzēs - kāpnes. Takas garums 3,5 km.

Tad, jūtot patīkamu nogurumu, braucām vakariņot uz Košraga viesu māju „Pītagi”, kuru saimniece Signe Dišlere klāja galdu un ļava mums baudīt Lībiešu krasta tradicionālās pusdienas un citus gardumus.

Košrags ir viens no jaunākajiem lībiešu ciemiem, kas kā apdzīvota vieta ir sācis veidoties 17. gs. beigās, kad šeit pastāvēja viena - Kūkiņu saimniecība (tagad – Anduļu mājas). No 18. gadsimta ir ziņas par tā laika lielāko no trijām pastāvošajām saimniecībām – Žokiem, kur 1832. gadā tika atvērta pirmā lasītmācīšanas skola lībiešu bērniem. 19. – 20. gadsimta mijā Košragā darba neesot trūcis, tādēļ uz ciemu devušies peļņā sāmsalieši. No Sāmsalas esot braukuši pat kontrabandisti, kas veduši spirtu un zušus. Tautas etimoloģijā ciema nosaukumu skaidro kā salikteni: lībiski „kuodiņ” – 'taisni', „riek” – ceļš – 'ceļš, kas vedis uz pļavām'.

Vakaru patīkami pavadījām Dienliliju dārzā, Laucienā, degustējot neparastas  mājas vīna šķirnes. Dārza saimnieks Varis Baņģieris gatavo dažādus mājas vīni tikai no Latvijā augušiem augļiem, ogām, dārzeņiem un pat ziediem, kopā iespējams degustēt un iegādāties vairāk kā 15 dažādus mājas vīnus. Mums vislabāk patika ķimeņu, ceriņu un rabarberu vīns. 

Laucienes pagasta Mierkalnos atrodas Austrumeiropā lielākais dienliliju selekcijas dārzs, kas var lepoties ar vairāk nekā 2000 dažādām dienliliju šķirnēm un to hibrīdiem.

Ja arī Jums ir vēlme to visu izmēģināt pašiem Ceļotāji tiks aicināti to visu izmēģināt „Slīteres ceļotāju dienā” 12. jūnijā – vērot kukaiņus, putnus un zvērus, nogaršot gardāko zivju zupu Kurzemē, izstaigāt dabas takas, braukt ar velo vai jūras laivu kopā ar vietējās apkārtnes pazinējiem.

Vairāk informācijas par Slīteres ceļotāju dienu: Celotajs.lv/sliteresdiena